Liriskā varoņa pasaules uzskats O.Vācieša dzejā

Padomju laikā Ojārs Vācietis bija ieguvis tautas mīlestību. Iespēja runāt pilnā balsī totalitārā sabiedrībā neizbēgami saistīta ar nepieciešamību iziet uz kompromisiem ar varu, kas vajadzīga tādēļ , lai tavu dzeju iespiestu un tā aizkļūtu līdz lasītājam. Un tajā laikā morāles problēmas mocīja visus godīgos, kaut oficiāli atļautos autorus.
Laikmeta uztverē O. Vācietis atspoguļo individuālos pārdzīvojumus un savā pasaules ainā iedzīvina skaudru visas cilvēces likteņa apzināšanos un vienlaikus- mokošu pasaules svešuma apjautu.
Ģēnijs ar savu dzeju iet pie katra. Viņa dvēseles dzīve pārtop tēlos, tur mitinās, noris tajos un kļūst par dzīvotni, barotni citām dvēselēm.Dzeja kā pieredze kļūst vispārnozīmīga un iegūst misionāro kvalitāti, ja ikviens var to padarīt par savu pieredzi. …