V.Šekspīra lugas "Romeo un Džuljeta" analīze

LAIKS UN TELPA
Darbība noris galvenokārt Itālijas pilsētā Veronā. Ir gan iekštelpas – Kapuleti nams, Džuljetas istaba, Klosteris, celle, kapliča, gan ārtelpas – pilsētas laukums, kur notiek Kapuleti un Monteki sadursmes.
Luga iesākas ar dienu, lai parādītu, ka nav tādas dienas, kad Kapuleti un Monteki nedomātu par naidu, ko izjūt viens pret otru, taču tajā pašā laikā viņu bērnos šis naids nav iesēts. Piemēram, Romeo pretēji sava tēva dusmām un saķeršanos, kas notiek tirgus laukumā ar Kapuleti, domā tik par mīlestību, ko izjūt pret kādu meiteni Rozalīnu. Šekspīrs parāda, ka Romeo ir citādāks nekā tēvs.
Dienas laikā autors atspoguļo dzīvi pilsētas laukumā, kur nav nekādu robežu. Te drīkst uzturēties visi pilsētnieki, vienalga vai tas Monteki vai Kapuleti, līdz ar to ir tik liela iespēja, ka viens ar otru satiekas uz uzsāk ķildas.
Nakts ir maģisks laiks. Cilvēki atraisās, notiek līksmība (Kapuleti namā notiek viesības), bet tajā pašā laikā naktij ir savs noslēpums, tā ir bīstama, jo tās laikā cilvēki atraisās, notiek pārmaiņas, un nākamā diena jau kļūst citādāka – Romeo un Džuljeta jau kaislīgi tiecas viens pēc otra. Kā vienmēr kāda nakts ir liktenīga. Tumsa ir sapņu laiks, tāpēc Romeo un Džuljeta tad var sapņot par mīlestību, par kopā būšanu. Turklāt viņu satikšanās vieta, mīlas paradīze ir dārzs – sižets no Bībeles. Ieva un Ādams dzīvo Ēdenes dārzā, mīl viens otru, taču tajā pašā laikā šis dārzs ir pilns ar vilinājumiem un kaut ko aizliegtu. Ādams un ieva no dārza tiek izraidīti, tāpat kā Džuljetai un Romeo nākas aiziet no Veronas, ja viņi vēlas būt kopā. Džuljeta pat trešajā cēlienā sauc pēc nakts, jo tā mīlai atvērta un tad klusām varēs tikties ar Romeo. …