Ja lasītājs ar šo darbu iepazītos pilnīgi atsevišķi no visiem pārējiem „Metamorfozu” stāstiem, viņam rastos iespaids par to, ka Ovīdijs ir divdabju cienītājs. Tie stāstā sastopami ļoti bieži, galvenokārt, lai aprakstītu gan kādu tēla emocionālo stāvokli, piemēram, „ captus” – satverts, aizgrābts, „gaudens” – ielīksmots, aizrāvies, „credens”- kārdināts, „cupiens”- kārojošs, „fingens” – aptvēris, gan arī kādu fizisku rīcību vai darbību, piemēram, „tollens”- pacēlis, „spectans” – tāds, kas skatās, „vinctus” – apvīts, „fluens”- plūstošs, u.c. Biežā divdabju sastopamība rada leksiski bagātību stāstījumu un padara to dinamiskāku.
Ovīdijs konsekventi lieto arī verbus ar priedēkli „dē-„, tādējādi padarot šos verbus par transmisīviem jeb tādiem verbiem, kuri pieprasa akuzatīva locījumu. Piemēram, „deserit ipsos agros” – atstāj savus laukus, „detraxit virgam” – norauj rīksti, „decerpsit aristas” – noplūc vārpas” u.c.
Izdarot secinājumus par šo stāstu par Midu, var atzīmēt, ka Ovīdijs ar leksikas un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību ir panācis vieglāku stāsta uztveramību, kā arī izmantojis to satura un tēmas atklāsmē kā vienu no galvenajiem instrumentiem. Salīdzinājumi, vārdu savienojumi, emocionāli nozīmīgi verbi, verbi, kuri lietoti pārnestā nozīmē, un divdabju bagātība piešķir stāstam māksliniecisku un tēlainu nokrāsu, savukārt, tēlu iezīmēšana citādā gaismā panāk grieķu mīta atšķirīgo interpretāciju. Arī apvienojot vienā stāstā dievu labvēlības un dusmu motīvu, autors parādījis kontrastsituācijas, kādās nonāk viens no grieķu mīta varoņiem. Lai arī stāsts neietver mīlas tēmu, kuras interpretācijā Ovīdijs ir ļoti spējīgs, viņš meistarīgi ataino arī salīdzinoši sadzīviskas ainas, pietuvinot dižos grieķu dievus cilvēkiem, piemēram, parādot Apolonu aizkaitinātu par to, ka kāds apšauba viņa kitāras spēli, kā arī attēlojot Dionīsu, kurš ir pateicīgs par Silēna atdošanu atpakaļ viņa svītā.
Iespējams, stāsts par Midu nav pats spilgtākais un emocionāli visbagātākais no Ovīdija radītajiem „Metamorfozu” darbiem, taču arī tajā, atainojot Mida piedzīvojumus, autors ar leksikas un izteiksmes palīdzību ir radījis dinamiskumu, saistošumu un ekspresivitāti, kura sastopama arī citos Ovīdija „Metamorfozu” stāstos.
…
