Eseja par Raiņa dzejoļu krājumu "Zelta tvaiks"

No gaismas uz tumsu...Paskatījos uz augšu – pār mani nolaidās zelta tvaiks, mani smagie plakstiņi pavērās, un es ieraudzīju gaismu. Siltums mani ieskāva, un man gandrīz skaidri atausa aina par laimīgu nākotni. Vai tā ir mīlestība? Vai Rainis juta mīlestību? Mīlestība – tas bija tas lielais spēks, kas pavēra smagos plakstiņus un galvu pretī saulei un visai pasaulei. Cik liela nozīme šim spēkam ir cilvēka dzīve? Kas pamudina cilvēkus mīlēt? Kāds ir laimīga, mīlestības ieskauta cilvēka skatījums uz dzīvi?…