Recenzija par Elizabetes Gilbertes grāmatu "Ēd. Lūdzies. Mīli"

Uz Bali Elizabete dodas ar mērķi atrast līdzsvaru starp pasaulīgo prieku un garīgo pieredzi un iemācīties to visu apvienot savā dzīvē. Galu galā rakstniecei sanāk izveidot attiecības ar kādu, par viņu divdesmit gadus vecāku, vīrieti – Brazīlis ar saistībām Austrālijā, kurš dzīvo Bali. Tā noslēdzas viens posms Elizabetes dzīvē, un iesākas nākamais, kuru raksturos savādāks ceļošanas maršruts: Austrālija, Amerika, Bali, Brazīlija.
Atrisināt iekšējos konfliktus bieži vien ir grūtāk nekā konfliktus starp cilvēkiem. Nobeigumā vēlreiz vienuviet apkopošu savas jauniegūtās vai atmiņā atsvaidzinātās un mazliet pilnveidotās atziņas. Ļoti laba terapija, mācoties sadzīvot ar sevi, ir darīt dažādas lietas, kas sagādā patiesu prieku. Pat tad, ja tās ir mazas un, iespējams pat, ne pārāk nozīmīgas lietas. Dažāda veida garīgie meklējumi ir ļoti labs līdzeklis, lai uzlabotu saskaņu ar sevi, ar savu iekšējo „es”. Tie palīdz labāk iepazīt un izprast gan pašam sevi, gan apkārtējo pasauli un cilvēkus tajā. No vainas apziņas nav pilnīgi nekādas jēgas, cilvēkam ir jātiek galā ar savām emocijām par notikušo un, vai nu jādara kaut kas situācijas uzlabošanas labā, vai arī, ja neko izdarīt nav iespējams, jāiemācās to visu palaist vaļā un bez sirdsapziņas pārmetumiem jādzīvo tālāk.
…