Kvīnkvatriji un Minervas kults Ovīdija interpretācijā

Kvīnkvatriji (19.-23.marts) un Minervas kults Ovīdija interpretācijā. Ovīdijs (43.g.p.m.ē. – 18.g.p.m.ē.), būdams spilgtākais romiešu elēģijas pārstāvis un pēdējais izcilākais Augusta laikmeta dzejnieks, antīkās literatūras kontekstā izceļas ar dažādiem izciliem darbiem, kas aptver mitoloģiju, vēsturi, kultūru, mūsdienu lasītājam tādējādi palīdzot izprast Romas tradīciju burvību. Viens no viņa izcilākajiem darbiem, kas tapis paša dzejnieka brieduma gados, ir „Fāsti” („Kalendārs”). Tajā apkopotas romiešu leģendas, ticējumi, paražas, svētku apraksti un to svinēšanas kārtība. Diemžēl dzejnieks paguva uzrakstīt vien 6 no iecerētajām 12 grāmatām. Kvīnkvatriju (Quinquatrus) svētku aprakstu iespējams atrast „Fāstu” III grāmatā no 809. līdz 848. Rindiņai. III grāmata veltīta dievam Marsam jeb Māvortam, no kura vārda arī radies mēneša marta nosaukums. Ilgu laiku marts ir bijis gada pirmais mēnesis, 1.marts tradicionāli ir Marsa godāšanai veltīta diena. Vēl trešajā grāmatā iespējams atrast Marsa un Ovīdija ietvara stāstījuma tipa sarunu, Annas Perennas un Jupitera svētku aprakstu, ko svinēja 15.martā jeb Marta Īdās, Līberāliju svētku aprakstu, kas notika 17.martā par godu vīna dievam Bakham, kā arī stāstu par Fiksu, Helli un Tubilārijiem – 23.marta svētkiem, kuros tika iesvētītas kara taures .