Andra Puriņa stāsta "Nevaicājiet man neko" analīze

Šajā stāstā ir stāstīts par desmitās klases skolnieka Īvo piedzīvojumiem ar draugiem un viņa mīlas dēkām. Viss sākas ar skolas gaitām pēc slimošanas. Kad Īvo iegāja klasē, viņa draugi viņu uzņēma ļoti sirsnīgi un ar humoru. Jēkads jeb Jāko, kā viņu dēvēja klasesbiedri, uzlēca kājās un krita Īvo ap kaklu. Viņi patiesi bija labi draugi. Pēc skolas Īvo ar Jāko un Edgaru devās pie Alfrēda jeb Fredija. Viņi visi četri bija nešķirami. Pie Fredija viņi nosēdēs pie galda un sāka spēlēt zolīti. Īvo kāršu spēlē zaudēja, un Edgars viņam par to meta izaicinājumu nolekt no tilta, jo Īvo ļoti lielījās, ka esot kādreiz lecis no desmit metru augsta tramplīna.…