Pēteris I

Pēteris I bija cara Alekseja Mihailoviča (1629.g.29.03 – 1676.g.08.o2.) otrās laulības jaunākais dēls ar N.K.Nariškinu. Lielu lomu viņa dzīvē ieguva cīņa par varu ar savu vecāko māsu Sofiju, no tēva pirmās laulības, meitu. Pēterim I jau bērnībā piemita izteikta varaskāre un lielas ambīcijas. No visiem Krievijas valdniekiem viņš kļuva par pašu labāko un pirmo imperatoru, palielinot valsti ne tikai karojot, bet arī ieviešot daudz pārmaiņu, tā iegūstot imperatora titulu, kļūstot par Tēvijas tēvu un Lielo.
Kad cars Fjodors Aleksejevičs gulēja uz nāves gultas, bija jāizšķiras par jauno Krievijas caru. Viņš bija izvēles priekšā – Joanns (Ivans), atpalicis garīgi, ļoti slimīgs, vai ambiciozais, fiziski spēcīgais Pēteris. 1682.gadā pēc cara Fjodora Aleksejeviča nāves, Pēterim Aleksejevičam tika novēlēts cara kronis. Pēc 27 dienām cars nomira un jaunais Pēteris ieņēma cara troni un 10.maijā to fiksēja dokumentāli. Bet līdz Pētera I pilngadībai, par viņa aizbildni iecēla viņa māti carieni. Valīt jaunajam caram iznāca pavisam maz, kādas trīs nedēļas – līdz tam laikam, kamēr cara dēls Joanns Aleksejevs ar māsu Sofiju Aleksejevnu, savā pusē pārvilināja armiju un uzjundīja nemierus, kam sekoja asiņaini slaktiņi un sazvērestība pret jauno caru Pēteri. Pēc šiem nemieriem, tika panākta vienošanās, ka Joanns valdīs kopīgi ar Pēteri. Sofija abus kronēja un piedalījās valsts valdīšanā. Viņas valdīšanas laiks bija 6 gadi un 6 mēneši. …