Kārlis Zāle

Gadiem ejot, Kārli jau varēja satikt ostmalas krodziņos, izmēģinot rokas kautiņos. Pilsētas parkā darbojās ceļojošais cirks, kur profesionāls cīkstonis Ābergs Lūrihs jeb "Melnā maska" aicināja gribētājus no publikas izmēģināt spēkus. Jaunais liepājnieks nekautrējās, bet mājās atgriezās ar "samīcītiem" sāniem.
Pilnīgas konsekvences trūkst par tēlnieka uzvārda rakstību. Dzīves sākumā jaunais liepājnieks ir Zālīte, tad lieto abus uzvārdus Zālīte-Zāle. Skulptors Kārlis Jansons atceras, ka Kārlim Zālīte nav paticis ­ tāds "maziņš" neesot atbildis viņa ambīcijām. Brīvās Latvijas laikā Kārlis ir tikai Zāle, bet pie tēva uzvārda atgriezies īsi pirms nāves, jau vācu okupācijas laikā. Jo, iebridis dziļi, dziļi dzīves rudenī, cilvēks no jauna iemīl bērnību. Kļūst pieticīgs.

Pa retam Kārlis tolaik ir sastopams arī pilsētas teātrī. Pēc izrādēm teātra bufetē izraisījās dzīvas pārrunas. Jaunais talants klusēja, tēloja pieklājīgu, solīdu skatītāju. Taču tas viss esot izskatījies pārspīlēti, smieklīgi, draugi ar zobgalīgām piezīmēm neesot kautrējušies. …