Mūsu laikā dažādi vērtē un interpretē ticību Dievam, Dieva izpausmes veidus, tā esamību un neesamību. Tiek apstrīdētas ētikas un estētikas kategorijas un radīti jauni jautājumā par cilvēka un sabiedrības attiecībām, par pilsoņu uzdevumiem un pienākumiem sabiedrībā un attiecībā pret to. Skatot cilvēces vēsturi tās traģiskajā gaitā, daudz ko likuši apsvērt P.Dāles vārdi viņa „Vērojumos un pārdomās”: „Tauta, kurā pārāk maz cildenu un stipru personību, var kļūt par tautu bez nākotnes...Stipras dvēseles...ved augšup katru kopību, kurā tās darbojas, un laimīga ir tā tauta, kurai nopietnā un liktenīgā brīdī nepietrūkst šādu dvēseļu, šādu stipru un darbīgu personību. ” Pēc tik daudziem gadiem, latviešu tautai arī šobrīd ir nepieciešamas šīs stiprās dvēseles, kuras kā augstāku spēku vadītas būtu gatavas nepadoties, nenolaist rokas grūtību priekšā, bet cīnīties par paliekošām vērtībām, par tautas kopību un saliedētību, par augstākajām vērtībām, kas cilvēkam var piederēt.
Savā darbā viņš runā par vairākiem cilvēku tipiem, viens no tiem ir jau iepriekš pieminētās stiprās dvēseles cilvēki, vēl viņš apskatījis arī cita veida cilvēkus, piemēram, saīgušais cilvēks, kas uz doto brīdi varētu būt viens no visizplatītākajiem cilvēku veidoliem, ņemot vērā pašreizējo situāciju mūsu valstī, kas nebūt nav rožaina, bet lielākajai daļai cilvēku ir atņēmusi iekšējo mieru radot uztraukumus par nākotni un „galu savilkšanu”.…
