Gustavs Zemgals un viņa dzīvesstāsts no Ādolfa Šildes grāmatas "Valstsvīri un demokrāti" skatupunkta

Secinājumi
Sajūsma un tajā pašā laikā arī skumjas. Cilvēks ar fantastisku personību. Man nav nekā cita ko teikt. Gribētos, lai vairāk būtu tādu cilvēku kāds bija Gustavs Zemgals. Es ticu, ka tad mūsu valstī viss būtu daudz labākā kārtībā. Patiešām vienmēr apstiprinās viens un tas pats secinājums – esi vienkāršs, neesi samākslots – tikai tāds tu vari būt vēl noderīgs.
Es nekad nebūtu iedomājies cik gan daudz Gustavs Zemgals savā mūžā bija paveicis no kādiem rakstiem internetā vai citur, ja nebūtu izlasījis šo Šildes grāmatu. Jo kā atklājās grāmatu last, tad daudzus no savā grāmatā apskatītajiem cilvēkiem ir pazinis personīgi.
Un atkal man gribas atsaukt atmiņā visas tās darba vietas, kurās viņš bija priekšsēdētājs, vadītājs. Visas tās lietas, kuras paveicis: runas, kontakti ar cilvēkiem, sakaru nodrošināšana, labklājības celšana. To visu nevar ar cilvēka prātu aptvert, ko paveica Gustavs Zemgals savā 69 gadu pilnvērtīgajā mūžā. Mans vislielākais pārsteigums, jebšu atklājums bija tas, ka viņš atklāja un noslēdza 1918. gada 18. novembra deklarācijas pasludināšanas pasākumu nacionālajā teātrī. Tas ir kaut kas vienreizējs. Gribu teikt, ka Gustavs Zemgals ir nodzīvojis pilnvērtīgu dzīvi, tādu kā tikai retais. vai pat īstenībā – tādu kā neviens.
Atzīmējams vēl ir arī fakts, ka Latvijas Universitāte ievēlēja Gustavu Zemgalu 1929. gadā par savu goda biedru. Atzīstu – lepojos ar to, ka mācos Latvijas Universitātē.
…