Biogrāfija: Dzimis 1689. gada 18. janvārī Labrēdas pilī Žirondā. Žaka de Sekondē un Marijas Fransuāzas dēls. Viņa tēvocis Monteskjē barons – Bordo pilsētas parlamenta (tiesas) prezidents, novēlēja viņam īpašumu un amatu. Monteskjē tika audzināts stingra katolicisma garā, tāpēc 1700. gadā uzsāka mācības jezuītu koledžā Žulijā. Tur viņš iepazinās ar sholastikas autoriem, kā arī antīko autoru sacerējumiem, kas rosināja viņā skepticisma gara atmošanos. Tad viņš sāka filozofijas un jurisprudences studijas Parīzē, gatavojoties darbam Bordo parlamentā, ko uzsāka 1714. gadā. 1715. gada 30. aprīlī Bordo apprecējās ar Žannu de Lartikā...
Politiskās idejas:Monteskjē bija viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem. Viņam nepieņemams bija Platona ideālās valsts projekts. Viņš augstu novērtēja Aristoteļa „Politiku”, taču, vadoties no atziņas par visu cilvēku vienlīdzību no dzimšanas, par kļūdainu uzskatīja domu, ka pati daba ir noteikusi vieniem būt par vergiem, citiem par brīvajiem. Kā sabiedrības analītiķis un vēsturnieks Monteskjē, runājot par likumiem, ņem vērā konkrētus faktorus, kas ietekmē dažādu tautu dzīvi, proti, teritoriālos nosacījumus (augsnes auglība, klimats, u.c.), dzīves veidu (tikumi, paražas) un ekonomiku, kā arī likumdevēja mērķi iedibināt noteiktu tiesisku kārtību.