PSRS vadītāji

JURIJS ANDROPOVS
Tikko iecelts VDK priekšsēdētāja amatā, Andropovs darīja visu iespējamo, lai atrastu un konfiscētu jebkuru ar savas jaunības gadiem saistītu dokumentu, un vismaz viens cilvēks, kas izrādīja neveselīgu ziņkāri, aptaujājot vecos ļaudis ciematā, kur it kā bija dzīvojuši Andropova vecāki, tika arestēts un kaut kur pazuda. 1936. gadā pēc tehnikuma absolventu sadales Andropovu norīkoja par Ribinskas kuģu remonta rūpnīcas komjaunatnes sekretāru un savā tiešajā profesijā viņš nekad tā arī nestrādāja. Turpmākie četri gadi Andropovam pagāja, aktīvi piedaloties Staļina terorā. Nepārtraukti apsūdzot savus tiešos priekšniekus trockismā un citos tā laika nāves grēkos, Andropovs soļoja pa kolēģu līķiem un 1940. gadā jau bija Karēlijas komjaunatnes vadītājs. Sev par nelaimi, partijas aprindās viņš nu bija iemantojis "stukača" reputāciju un daudzi kāroja pēc paša Andropova galvas. Andropovam piemita īpaša spēja - iedvest nāves bailes visiem cilvēkiem, kas viņu labi pazina. Kā un kāpēc tas notika, nav saprotams, tomēr var droši apgalvot, ka šī spēja, kuras nebija pat Staļinam, kļuva par noteicošo faktoru Andropova karjerā un personīgajā dzīvē.…