Sokrats. Platona ideālisms. Aristoteļa mācība par dvēseli. Ētika, loģika. Neoplatonisms

Cilvēki visos laikos ir mēginājuši precīzi definēt vārdu valsts, taču ne visiem tas ir izdevies. Platons valsti definē kā – kuģi, tā stūrmanis esot ļoti spēcīgs vīrs, bet viņš ne lāga dzirdot, ne lāga redzot. Neapmierināti jūrnieki sagrāb javru uz kuģa, bet tiem nav jēgas par kuģa vadību. Saprātīgu cilvēku domas neuzklausa. [1., 128.lpp]
Nemēdz būt pilnīgi perfektu vai ideālu lietu, katrai lietai un būtnei ir kāds trūkums, kuru ir jācenšas uzlabot ar darbu un pārrunām. Tā arī Platons vēlējās radīt ideālismu jeb ideālu valsti, kurā sievietes un vīrieši var veikt vienādu darbu, tas ir būt par sargiem, trenēties kopē, nodarboties ar mākslu vai mūziku. Platons arī paredzēja, ka šie cilvēki, kuriem liktenis ir lēmis nodarboties ar vienu konkrētu profesiju arī dzīvo kopā – viņi ir kā viena liela ģimene, jo tiem ir kopīgi bērni, bēdas un prieki, kuros viņi dalās, viss ir kopīgs izņemot viņu pašu miesu, sirdi un dvēseli. Manuprāt šai platona idejai par ideālu valsti ir divas puses, no vienas puses, ideāla valsts ir laba, jo cilvēki tajā dzīvo saskaņā ar sevi, savu ģimeni, kaimiņiem un draugiem, viņiem patīk sava profesija un viņi mīl darbu, jo tas piepilda dvēseli un sniedz gandarījumu. …