Antropoloģiskās ievirzes filosofijā

Dzīves filozofija .Sākas 19. gs. otrajā pusē un savu lielāko uzplaukumu un ietekmi sasniedza 19. gs. beigās un 20. gs sākumā. Šis virziens kā noteicoši izmanto jēdzienu „dzīve”, izsakot ar to kaut kādu universālu kosmiska mēroga norisi, kurā kā organisks elements iekļauts arī cilvēks, kas realizējas kā intuitīvi tverams un savdabīgā veidā saprotams un arī interpretējams dzīvīgs, aktīvs veselums, kurš nav idents ne garam, ne matērijai. Jēdziena saturu pilnīgāk atklāj, aplūkojot to saistībā ar tādiem dzīves filozofijai nozīmīgiem jēdzieniem – pārdzīvojums, pieredze, dvēseles dzīve, dzīves kopsakars, individuālais likums u.c.
Vilhelms Diltejs (1833-1911)Pēc V. Dilteja domām, dabaszinātņu priekšmets ir fiziskas lietas, kuras mums dotas tikai pastarpināti kā parādības. Gara zinātņu priekšmets ir cilvēku brīva mērķvirzīta darbība. Gara zinātņu dati un ziņas nāk no iekšējās pieredzes, cilvēkam vērojot sevi un citus cilvēkus, kā arī attiecības starp tiem. Tātad gara zinātņu primārie elementi ir doti tieši kā iekšēji pārdzīvojumi, kuros priekšstati, jūtas un griba saplūduši vienībā. Pārdzīvojot cilvēks apzinās savu eksistenci pasaulē, t.i., dzīvi. …