Pārdomas par fragmentiem: E.Kaneti "Masa un vara", F.Nīče "Par korupciju", A.Kamī "Mīts par Sīsifu"

Eliass Kaneti ir savpata un savdabīga personība vācu rakst¬niecībā. Viņš ir dzimis 1905. gada 25. jūlijā Rusčukā, kas tolaik ietilpst Austrijas monarhijā. Taču ne vācu, ne arī bulgāru valoda nav viņa dzimtā valoda, tā ir XV gadsimtā no Spānijas izceļojošo ebreju valoda. Vācu va-lodu Kaneti apgūst kā ceturto valodu, tomēr pazīstams ir tieši kā vācu rakstniecības pārstāvis, izcils eseju un aforismu meis¬tars. No 1916. līdz 1921. g. mācās Cīrihē, 1921.–1924. g. – Frankfurtē pie Mainas, kur gūst atziņas, kas vēlāk izvēršas filozofiski socioloģiskā trak¬tātā «Masa un vara» (1960.). Aktīvā publicis¬tiskā darbība, publicēto grāmatu antifašistiskais un antimilitāriskais patoss gūst progresīvās sabiedrības atzinību. 1981. gadā E. Kaneti tiek piešķirta Nobela prēmija literatūrā.
ŠĪ fragmenta vērtība nenovecos nekad. Tas bija, ir un būs aktuāls. Nekad, kā nekad cilvēks nav alcis pēc masas, kā tagad, pandēmijas apstākļos, kad jebkura masa ārpus mājas vai darba ir stingri ierobežota. Jebkurš cilvēks alkst pēc brīvības un vēlmes būt masā. Mūsdienās ļoti liela daļa cilvēku iekļūst masā neapzinoties, tā pat nav fiziska masa, tā ir sociāli emocionāli noskaņota masa, kas virzas vienas idejas un uzskatu vārdā. Savukārt slēgtu masu šobrīd varu raksturot, ar kādas grupas koncertu, slēgtā vietā, kur pulcējas cilvēki, vienas idejas un mākslas piekritēji, kur visi ir brāļi un māsas, kuri gana dažādi, taču tos vieno mīlestība pret mākslinieku un tā darbiem. Tieši slēgta masa ir tā, pēc kuras alkst tauta, pēc būšanas kopā, būt tur kur sakrīt viedokļi un intereses, būt masā, nebūt vienam.
…