4. tirānija „Šis valsts iekārtai atbilstošais cilvēks būs, kas padodas vēlmēm, kas ne tikai nav nepieciešams, bet ir pat neatļautas. Tirāns ļoti līdzinās prātā jukušam vai cilvēkam, kas līdz nemaņai ir piedzēries. Viņa iekāre aug ar katru dienu, ar katru nakti, līdzekļi izsīkts, viņš sāk raudzīties, vai kādam ar viltu, vai varu nevar kaut ko atņemt.”(1,157)
vissliktākā valsts iekārta esot tirānija, kas salīdzinājumā ar ideālo valsti ir pilnīgs pretstats. Tirāna valsts ir daudz nelaimīgāka par ideālo valsti.
„Labi. Mēs, Glaukon, esam vienojušies, ka vislabāk iekārtotā valstī sievām jābūt kopīgam, bērniem kopīgiem un kopīgai arī viņu audzināšanai, tāpat kā visām nodarbēm kara un miera laikā, bet par valdniekiem jābūt pašiem izcilākiem filozofijā un kara lietās.”(1,142)
„Domājams par mūsu valsti, pārliecinos, ka mēs to esam iekārtojuši pareizi daudzējādā ziņā, bet visvairāk es to gribu teikt par dzeju.”(1,171)
Nobeigums
„Platon darbam valsts ir līdzība ar tādiem politiskajiem režīmiem, kas centās īstenot dažādas utopijas piemēram, Padomju Savienība Staļina diktatūras laikā, jezuītu valstij Paragvajā 17. Un 18. Gadsimtā un citās, kas izcēlās ar plašu aprindu beztiesības un gandrīz visu iedzīvotāju individualitātes nomākšanas ziņā, taču reālie ekonomiskie un sociālie procesi, kā arī politiskie notikumi te allaž ienesa korektīvas un neļāva saglabāt sabiedrībā tādu stingumu un ilgstošu valsts varas kundzību par cilvēku prātiem, kā to iztirzājamā dialogā vēlējies Platons. Vistuvāk Platona „Valstī ”paredzētajā kārtībai 20.gadsimtā nonācis Kambodžas diktators Pols Pots.”(1,23). Tomēr nedrīkst uzvelt Platonam atbildību par utopiju īstenošanu.
…
