Un kā pēdējo diženuma izpausmi es uzsveru brīvību, jo būt brīvam nozīmē ļoti daudz. „ Es neatkarīgs un brīvs no jebkāda ārēju spēku ietekmes, pats esmu tas, kurš dara galu savai neuzņēmībai un sevi nosaka, vadoties no sevī brīvi attīstītas Labākā izpratnes.” Tieši brīvība ļauj cilvēkam darboties pēc saviem ieskatiem, un ļauj uzskatīt lietas tieši tādā veidā, kā viņš to izvēlas. Brīvība ļauj arī pilnveidoties un darīt to, kas patīk. Vienā no Senekas vēstulēm, viņš citē Epikūru: „Tev jākalpo filozofijai, lai tiktu pie īstas brīvības.” Lai arī Epikūrs ir slavens filozofs, bet es nevēlos piekrist šim apgalvojumam, jo sākot kalpot kādam citam, mēs zaudējam savu brīvību un nostāju, jo esam pakļauti kādam, kam ir citas vērtības un tās visas ir jāievēro, līdz ar to mēs savu brīvību atdodam kādam citam, šajā gadījumā filozofijai. Svarīgi ir būt pašam par sevi un darīt lietas, kas pašam interese un kas patīk. Fihtes apmulsums iestājas brīdī, kad ir runa par brīvību. „Tiešā pašapzināšanās liek man sevi uzskatīt par brīvu; pārdomas par dabu kopumā liek man secināt, ka brīvība vispār nav iespējama; acīmredzot pašapzināšanās ir pakārtota domāšanai, jo to iespējams pat izskaidrot ar domāšanu.” Tagad pēc filozofu viedokļiem var spriest, ka brīvības vispār nepastāv, jo mums nav iespēju izvēlēties likteni un vienmēr pastāv kaut kas, kas diktē savus noteikumus pēc kuriem ir jāpakārto sava dzīve.
Rakstot šo referātu, paliecinājos, ka cilvēks pa tiešam ir ļoti neizprotama, un līdz galam neizpētīta būtne, ko pat visizcilākais zinātnieks nevarētu līdz galam izprast un saprast, kāpēc viņš dara to un kāpēc viņš tā dara. Vienmēr paliks kaut kas tāds, kas paliks nepamanīts un neizprotams. Cilvēks diženums izpaužas ar to, ka viņš vispār eksistē, un ka viņam ir dota dzīvība, ko viņš var pilnveidot pēc saviem ieskatiem. Ir svarīgi apzināties, ka cilvēks kā personība ir viens vienīgs eksemplārs, un otra tāda pasaule nav. Manuprāt, mēs bieži vien to aizmirstam, un tādejādi zaudējam savu identitāti. Tā kā cilvēku uz pasaules ir tik daudz, tad tikai tas ir šķērslis līdz galam izpētīt viņa iekšējo pasauli, jo katram tā ir atšķirīga un katram ir savas interesējošās lietas. Protams, orgāni no kā sastāv cilvēks ir sen izzināti un izpētīti, bet nu iekšējā pasaule, kas veido dvēseli, tā paliks neizpētīta, jo dvēsele ir kā mīkla, ko ar visdažādākie pētījumiem nevar atklāt un atminēt.
…
