Platons (īstajā vārdā Aristokls; iesuku Plato viņam viņam devis vingrošanas un cīņas skolotājs plato plecu dēļ ) dzimis 428. vai 427. g. p.m.ē. un miris sava mūža 84 dzimšanas gadā. Platons dzimis, kā arī mūža lielāko daļu pavadījis Atēnās, taču vairākkārt diezgan ilgi uzturējies arī citās vietās Vidusjūras piekrstē, it īpaši Dienviditālijā un Sicīlijā. Sokrāta nāves laikā – 399.g.p.m.ē. – Paltons nav atradies Atēnās.
Dzimis aristokrātu ģimenē, guvis labu izglītību, sevišķi matemātiskajos priekšmetos – aritmētikā, astronomijā, ģeometrijā un mūzikā, labi pārzinājis – grieķu literaūri, vēsturi un filozofiju.
Ar Sokrātu Platons iepazinies 20 gadu vecumā. Sarunas ar atjautīgo Sokrātu prasīja lielu koncentrēšanās un spēju abstrakti domāt. Viens centīgākajiem Sokrāta klausītājiem bija jaunais Platons.
Platons bija arī mācījies pie sofista Kratila, kurš savukārt bija mācījies no Efesas Heraklīta. Platonam bija zināms arī Pitagora viedoklis, ka pasaulē galvenais regulējošais princips ir matemātiskās proporcijas un skaitļu attiecības. Tāpat viņš bija iepazinies ar Protogora un gorgija filozofiskajām atziņām, bet viņš nevienmēr tām piekrita. Taču viņa mācība par idejām ir savdabīgs netiešs turpinājums šo minēto filozofu mācībām, paceļot jua šo teorētisko domu daudz augstākā līmenī.
Bija devies ceļojumā pa Vidusjūras piekrastes zemēm, pēc atgriešanās Atēnās nodibināja Akadēmiju, kas pastāvēja vairāk nekā 900 gadus, līdz pat 529.g. m.ē. un būtiski ietekmēja antīkās pasaules kultūru. …
