Filosofijas funkcijas mūsdienu sabiedrībā

Vārds ‘’filozofija’’ ir sengrieķu izcelsmes vārds, kas tulkojumā nozīmē gudrības mīlestība. Filozofija ir kā ceļš uz gudrību. Vienu no filozofijas pamatprincipiem ir izteicis Sokrats: ‘’Es zinu, ka neko nezinu’’. Tas ir kā rosinājums domāšanā virzīties uz priekšu un nepalikt apšaubāmu atziņu gūstā. Filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Filozofija pastāv kā dialogs: ir jāiepazīstas ar pagātnes domātāju tekstiem, lai izlemtu- piekrist vai nepiekrist. Viena no nozīmīgākajām filozofijas īpatnībām it tāda, ka pagātne vienmēr ir klātesoša. Filozofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Filozofijas funkcijas mūsdienu sabiedrībā ir ontoloģija, loģika, praksioloģija, gnozeoloģija un metodoloģiskā refleksija. Mūsdienu sabiedrības rīcībā pašlaik ir mūsdienu pasaule, ko var iedalīt lietu pasaulē, ko veido cilvēkam zināmais šajā vēsturiskās attīstības periodā; kopējā darbība, ieskaitot arī tehniskās sistēmas; priekšstati. Lietu pasaule ir viss tas, kas pastāv ārpus subjekta apziņas un ir dots tam caur sajūtām, piem., dabas objekti un parādības, arī ‘’otrās dabas’’ objekti, kas ir radītas tehniskās sistēmas, piem., mašīnas, celtnes, ierīces u.c. Darbības pasaule ir cilvēcisko darbību kopums, kuras vērstas cilvēka vajadzību apmierināšanai objektīvās (objektīvs- tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas) realitātes pārveidošanas ceļā. Priekšstatu pasaule ir cilvēciskās apziņas tēlu kopums par objektīvo pasauli un cilvēcisko darbību.