Filosofija. 17. - 20.gadsimts

Lai izpētītu Loka ideju par toleranci, vispirms būtu jānoskaidro, ko tolerance nozīmē mūsdienās. Kā vēsta „Latvijas Padomju enciklopēdija” tolerance ir morālā īpašība; iecietība pret citu cilvēku, tautību un nāciju interesēm, uzskatiem, ticējumiem, ieradumiem. Fanātisma pretstats. Veicina cilvēku saprašanos un prasa izvairīties no ekstrēmu līdzekļu lietošanas savstarpējās attiecībās.1
Džons Loks radina cilvēku labāk lietot prātu, atzīdams vajadzību pēc kritiskas izturēšanās pret saviem uzskatiem un viedokļiem. Viņa teorijā tolerance cilvēkam palīdz saglabāt viņa identitāti un patību, kā arī mazina naidu un citādības apkarošanu.2
„Vēstulēs par toleranci” Loks raksta, ka sabiedrība ir cilvēku kopība, kas radīta vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu, saglabātu un veicinātu tās locekļu pilsoniskās vajadzības. Par pilsoniskajām vajadzībām viņš uzskata dzīvību, brīvību, veselību un sava ķermeņa neaizskaramību; īpašuma tiesības uz dažādām lietām, tādām kā nauda, zeme, ēkas, mājas iekārtas un tamlīdzīgi. Kā arī viņš uzsver, ka pilsoniskās varas darbība nekādā veidā nedrīkst iesniegties citā, tas ir, dvēseļu glābšanas jomā.3
Mūsdienās kā arī senākā pagātnē, cilvēki nepieņēma atšķirīgi domājošos. Runa nav tikai par reliģiju. Daudzi nogalina, piekauj, spīdzina, fiziski ietekmē viens otru tikai tādēļ, ka ir, piemēram, dažādas tautības, subkultūras pārstāvji.…