Atziņas par drosmi, varonību

Īsta varonība ir darīt bez lieciniekiem to, ko tu darītu, lai iegūtu slavu un cilvēku atzinību. (F.Larošfuko)
Es eju pa ielu un redze vecu kundzīti, kas ubago. Iebāžu roku kabatā, tur 20 santīmi vāļājas, paņemu tos un iemetu večiņas metāla bundžiņā. Eju tālāk, parādās smaids un acis meklē apkārt vai to kāds redzēja, ka es tāds labs un žēlīgs?....Vai tiešām vajag, lai kāds to redzētu, pietiek taču ar savu pašapziņu, ka esmu darījis labu. Nav jāgaida par labiem darbiem atalgojumi, tos jādara, lai citiem būtu labāk un tādā veidā gūsim arī savu labumu, savas sirdsbalss apmierināšanu. Bet aizvien vairāk darbi, kuri būtu jāveic tāpat, tiek veikti ar cerību gūt sev slavu, parādīt visiem cik es varens. Mums aizvien vairāk vajag līdzcilvēku pastiprinātu uzmanību.

Drosmīgs ir nevis tas, kurš nebaidās, bet gan tas, kurš prot pārvarēt bailes. (A.Makarenko)
Vai kāds man acīs varētu pateikt, ka es ne no kā nebaidos? Pateikt jau to var, bet diez vai tā būs taisnība. …