Zenta Mauriņa "Dvēseles higiēnas mērķis ir absolūta labvēlība"

Kādas pārdomas vai asociācijas mūsos izraisa vārds „higiēna”? Noteikti pirmā doma ikvienam no mums ir viss, kas saistīts ar personīgo tīrību un kārtību. To vēl arī nosaka sabiedrībā vispārpieņemtas normas un nekur nerakstīti likumi, ko katram nozīmē higiēna. Manuprāt, higiēnas normas, kas būtu jāievēro ikvienam, ir tas, lai mēs būtu nomazgājušies, tīriem matiem, tīriem zobiem, tīrām drēbēm, dzīvotu tīrā mājā un neēstu no netīriem traukiem. Tās ir elementārākās higiēnas normas, ko lielākā daļa no mums uzskata par neatņemamām ikdienas lietām, un tās arī ievēro. Šos uzskatījumus varētu uzskaitīt vēl daudz, daudz vairāk. Bet tas, ko es šoreiz gribētu pateikt ar vārdu „higiēna”, ir kaut kas pavisam cits. Kaut kas tāds, kas noteikti lielākajai daļai no mums nesaistās ar šo vārdu. Tā ir dvēseles tīrība jeb dvēseles higiēna. Ar dvēseles tīrību jeb dvēseles higiēnu saprotu- kārtību un tīrību ikviena cilvēka dvēselē. Mani tirda jautājums: ”Vai tiešām mūsdienu sabiedrībā nepastāv nerakstīti likumi vai vispārpieņemtas normas, kas ikdienas dzīvē par dvēseles tīrību liktu mums domāt tik pat daudz kā par personīgo higiēnu?”.