Anarhisma koncepcijas filosofiskais pamatojums

Anarhisms (no grieķu „anarhia” – bez valdniekiem) – politiska filosofija vai doktrīnu kopums, kas orientēts uz jebkādas piespiedu valdības (varas) noraidīšanu.
Jāatceras, ka anarhisms praktiski ir sinonīms terminam „sociālais anarhisms”. Un kā tāds tas nav saprotams ne kā neierobežota brīvība, ne arī kā izvairīšanās no atbildības. Anarhisms drīzāk saprotams kā brīva cilvēku asociācija, kuri dzīvo kopā un sadarbojas brīvās kopienās. Anarhisms nenozīmē bez-valdību, tas drīzāk ir pašnoteikšanās, līdz ar to arī pašdisciplīna.
Anarhisma, tā modernajā izpratnē, saknes meklējamas Apgaismes laika politiskajos uzskatos, īpaši – Ruso idejās.
Sākotnēji vārds „anarhisms” lietots negatīvā nozīme, pozitīva vērtība tam piešķirta Lielās Franču revolūcijas laikā.
Par pirmo, kas formulējis anarhisma politiskās un ekonomiskās koncepcijas, lai gan nepiešķirot tām šo nosaukumu, uzskatāms Viljams Gudvins, kuru lielā mērā ietekmējušas Apgaismības idejas.
Anarhisma galvenie ideologi bija Maksis Štirners, Prudons, Bakuņins un Kropotkins. …