Sengrieķu mitoloģija un reliģija

Zevs
Zemes un debesu valdnieks, galvenais un pērkona dievs. Bieži tiek attēlots dusmīgs, ar uguns un zibens bultām rokās. Daudzu citu dievu tēvs, iesaistījies daudzās mīlas dēkās. (Romiešiem – Jupiters.)
Aīds
Zeva brālis, pazemes, mirušo pasaules un ēnu valdnieks un sargs. Bieži tiek attēlots ar spieķi un trīsgalvaino suni Cerberu. Aiz Aīda mirušo valstības atrodas Tartara, vieta, no kuras baidās pat dievi. (Romiešiem – Plutons.)
Poseidons
Zeva brālis, jūru, jūras radību un zemi aptverošo okeānu valdnieks. Tiek attēlots ar trejžuburi (varas simbolu) rokās. Poseidona mājvieta, pils atrodas okeāna dzelmē. (Romiešiem – Neptūns.)
Apollons
Gaismas un saules, skaistuma dievs, lopkopības un ganu aizgādnis. Dažreiz tiek attēlots arī apbruņojies ar gaismas bultām. Arī mākslas, mūzikas un zinātņu aizgādnis, bieži uzturējās mūzu sabiedrībā. Bieži vien sengrieķiem bija tuvāks un godājamāks nekā pats Zevs. (Romiešiem – Apollons.)
Erots
Skaistuma dievietes Afrodītes dēls (saukts arī par Amoru), mīlestības dievs. Sengrieķu viņu uzskatīja par cienījamu un godājamu. Apveltīts ar zelta spārniem, bieži tiek attēlots kā mazs zēns vai puika, ar loku un bultām. Erota bultas gan spēja cilvēkus satuvināt (radīt mīlestību), gan pilnībā atsvešināt (radīt naidu).…