Sofokls "Valdnieks Oidips", Eiripīds "Mēdeja"

Vienu brīdi kad Medeja saprot, ka vajadzēs nogalināt savus bērnus, Medejas sirdī iezogas žēlums, pārmirumi sev par to, ka viņa sevi no bērniem nošķīrusi. Bet tai pat laikā ciņa cīnās ar sevi, lai atgūtu spēku atriebei. Tā ir svarīgāka par visu, viņa pat ir spējīga nogalināt bērnus lai sarūgtinātu Jāsonu. Medeju varētu uzskatīt par bīstamu un atšķirīgu, jo savas asinskāres dēļ viņa ir gatava nonāvēt bērnus. Viņa ir lišķīga un spēj pielāgoties situācijai un to izveidot tā lai pašai no tā ir maksimāls labums.
Jāsons Medejai pārmet greizsirdību, nesaprātību to, ka viņa nonievā Korintas valdnieku un par to viņa tiek padzīt projām trimdā, jo Kreontam bail, ka Medeja ārprātā nenodara kaut ko viņa meitai vai viņam pašam. Kā arī Jāsons pārmet to, ka Medeja nesaprot, ka viņš grib tikai labi viņu bērniem, ka precas tikai tādēļ lai iegūtu naudu. Pārmet to, ka Medejai un viņu bērniem trimdā vajadzēs dzīvot nabadzīgi, jo Medeja atsakās no palīdzības.
Manuprāt, Medeja ir atriebēja, ļauna sievietei, kura nekad nav spējusi cienīt īstas jūtas. Viņa par bija spējīga pierunāt Pelija meitas, lai tās nogalina savu tēvu. Medejas pasaulē valda tikai vajadzības un mērķi.
…