Secinājumi
Brīvība, cik daudzpusīgs jēdziens slēpjas aiz šī septiņu burtu savienojuma. Pirms šī darba uzsākšanas nemaz nevarēju iedomāties, cik ļoti brīvības izpratne pasaulē varēja mainīties.
Ja pirmatnējā sabiedrība, nemaz nezināja, kas ir brīvība, tad, laikam ritot, cilvēki izzināja šī vārda nozīmi un pielietoja to dzīvē. Kā arī cilvēki sāka cīnīties par brīvību, gan par mentālo, gan fizisko. Vēsturē lappaspusēs mums ir daudz pierādijumu tam kā cilvēki sāka cīnities par savu brīvību – verdzības atcelšana, dzimtbūšanas atcelšana un notikumi, kad tauta izcīna savas valsts brīvību.
Taču jau darbā pierādīju, ka vārdam ‘brīvība’ ir vairākas nozīmes. Brīvība jeb sevis izzināšana, nākšana pie kopsaucēja ar savu iekšējo ‘es’. Brīvība kā sevis izzināšana parādijās jau antīkajā pasaules, kad savus uzkatus par to pauda filozofs Taless. Viņš teicis: „Cilvēkam nav nepatīkamāka un smagāka uzdevuma, bet tikai tas, kurš to veicis var kļūt brīvs”. Talesa izvirzītā tēze ir laika gaitā gan attīstijusies, gan ieņēmusi savādākus atzarus. Mūsdienas šo ideju mēs varam novērot daudzās reliģijās. Visvairāk šī tēze man saistās ar Budismu. Nirvānas sasniegšana ir katra cilvēka dzīves mērķis, tikt vaļā no netikumiem un pilnveidojot sevi, sasniegt to. Sasniedzot šo dzīves virsotni, cilvēks pēc nāves var kļūt patiesi brīvs, viņa dvēsele nonāktu skaistajā dievu pasaulē. Bet ja cilvēks to nesasniedz, tad turpinās nemitīgā pārdzimšana.
Rakstot šo darbu, es nonācu pie secinājuma, ka gadsimtiem mainoties, cilvēku izpratne par brīvību nav krasi mainījusies. Lai gan pateikts citiem vārdiem, tomēr katram pamatā ir līdzīga doma. Reliģiskā brīvība kā to sludināja antīkajā pasaulē ir ļoti līdzīga tai, ko sludināja Mārtiņš Luters. Visam pamatā tika likts Dievs. Un tikai no dieva bija atkarīgs, vai tu tapsi brīvs, vai tiesāts.
Pretēji Lutera virzītajai domai, tajā pašā gadsimtā par brīvību izteicās Kants. Viņš uzskatija, ka cilvēka brīvība nekādā mērā nav atkarīga no Dieva. Tas mani ievirzīja pretrunās, bet tomēr, cik cilvēku, tik viedokļu. Katrs brīvību izprot pēc saviem ieskatiem.
Pabeidzot šo darbu, es aizdomājos, vai personīgi es esmu brīvs. Man bija grūti atbildēt, jo nezināju, kurai no tēzēm es piekļautu savu brīvības apzīmējumu. Vai man jāsasniedz nirvāna, lai kļūtu par brīvu cilvēku, vai arī jāgaida Dieva svētība? Bet tomēr es pielīdzināšu sevi stoiķu sacītajam par gribas brīvību un Seneka teiktajam: „Nevar būt godīgs tas, kas nav brīvs: kur bailes – tur verdzība”. Es sevi uzskatu par godīgu cilvēku, tādējādi arī jūtos brīvs savos uzskatos un gribā.
…
