Nobeigums
Pēc iegūtās inforācijas par Seno Ķīnas filosofijas sākotni un vairākām analizēšnas un domāšanas stundām esmu guvusi šādu atziņu, ka Ķīna, tāpat kā Rietumos, filosofiskā doma laika gaitā izaugusi no mīta, tomēr ceļš, kuru iet ķīniešu domātāji ir visai atšķirīgs no grieķiskā „gudrības mīlestības” ceļa. Ķīnas kultūrā un filosofijā veidojas savdabīga tālainā domāšana, kas sevī apvieno mitoloģiskajai apziņia raksturīgo pasaules redzējumu ar spējām iedziļināties cilvēciskās esamības problēmās. Visvairāk mani piesaistīja Ķīnas filosofijā tas, ka tiek iedaļītas šīs 5 stihijas un aprakstīts kā tās mijiedarbojas uz viens otru. Šī darba rakstīšanas laikā, meklējot informāciju par šīm stihijām, uzdūros uz fantastiskiem attēliem, kur tik tiešām var redzēt kā šīs stihijas mijiedarbojās. Pētot tās, uz mirkli es apstulbu, jo sapratu, ka tik tiešam šie elementi ir ļoti saistīti viens no otra un, ka mūsu dzīve sastāv no milijoniem dažādu emelentu , kas sava starpā mijiedarbojas, bet mēs nekad par to naizdomājamies.
Savukārt viens no senākajiem Ķīnas filosofiskās domas pieminekļiem ir „Pārmaiņu grāmata”. Šajā grāmatā ir rakstīts par vienu no pasaulē sastopamām zīlēšanas praksēm. Šo tekstu veido 64 heksagrammas. Man par izbrīnu šīs heksagrammas, pirmajā iespaidā tās ir tikai nesaprotamas strīpiņas, izsaka kādu Visuma uzbūves un attīstības principu. Un vēlreiz gribās uzsvert, ka šajā filosofijā tiek meklētas mijiedarbības starp lietām, kuru redzultāta veidojas līdzsvars un harmonija. Man ir veidojies tieši tāds skatījums par to, ko vēlas senā Ķīnas filosofija mums parādīt.
Senajā Ķīnas filosofijā pastāv arī tādi virzieni, kas ir atšķirīgi un tomēr viens otru papildinoši – daoisms un kofūcisms. Katram šim virzienam ir savs pamatlicējs, kurš izsaka savas atziņas par to kā viņš ir uztvēris dzīvi un kāda viņam liekas tai jābūt. Katrs no viņiem vadās pēc saviem jēdzienie, kaut gan tie ir savā mērā atšķirīgi ,tomēr cieši saistīti viens otram.
Lasot literatūru par Daoismu un Konfūcismu esmu sapratusi vienu, ka manā skatījumā Daoisms un Konfūcisms ir tikai un vienīgi viens otra turpinājums. Konfūcisms izriet no Daoisma., jo konfūcismā tiek runātas par tādām lietām, kā valsts vadīšana, uzvedība, kārtības ieviešana, izveidojot cilvēku attiecības ta lai sabiedrība līdzinātos ģimenei. Šiem abiem jēdzieniem ir viens virziens, tas ir miera un harmonijas ieviešana sabiedrībā un dzīve kā tādā. Literatūrā tiek runāts par to, ka Konfūcijs vēlas iedibināt valstī kārtību. Pēc viņa domām, šis uzdevums būtu veicams , ja katra cilvēka rīcību izdotos saskaņot ar univesālo dao likumu, apliecinot tam atbilstošu „cilvēka dabu”. …
