Filosofija

Identificēt lietu par, ko mēs jautājam. Latīņu vārds identikāre, kas nozīmē pielīdzināt. Atrast otru lietu, ar ko pirmā lieta principāli satiek (principāli- abām lietām ir kopīga būtība, tāpēc tas ir viens un tas pats). Filozofija sastāv no= mākslas, zinātnes un reliģijas. Zinātne- pierāda, pamato, pretstato reliģijai un ticībai. Zinātne iedalās- empīriskajās un teorētiskajās). Teorētiskajai zinātnei pamatā ir principi, uz kuru pamatiem varam paredzēt. Taču tomēr filozofijai Tāpēc daudzi uzskata, ka filozofijā jābūt kā kvadrātam= zinātne, reliģija, māksla un filozofija. Zinātne aptver nelielu daļu, par ko interesējas cilvēks, bet filozofija palielina mūsu iztēles spējas, bet savukārt iztēles konstrukcijas noved līdz hipotēzes rašanai. Filozofija ļauj izprast zināmās lietas, kas patiesībā nav zināmas. Filozofija ļauj domāt par priekšmetiem, par kuriem gribam zināt, tā ļauj atteikties no pārliecības, ka cilvēks ir pasaules gigants. Zinātnē nenodarbojas ar vērtībām, tajā ir būtiski izprast pasauli, kurā mēs dzīvojam, un tas ir bezgalīgs process. Filozofs nes atbildību par to, ko viņš saka. Zinātne sākas ar problēmas apjēgšanu, tiek izvirzīta hipotēze, teorija un eksperiments, te nav līdzības ar filozofiju, kas sākas ar problēmu, tad hipotēzi un teoriju(dažādas).…