Renē Dekarts (1596 - 1650), franču filozofs, matemātiķis un dabaszinātnieks, ir nozīmīgs
Jaunlaiku filozofijas pārstāvis. Dekarts pastiprināti pievēršas cilvēka prāta darbības izpētei un aizsāk ceļu uz moderno filozofiju, ko dēvē par subjektivitātes jeb “Es” filozofiju.
Ar Dekartu aizsākas Jaunlaiku racionālisms (latīņu val. rationalis – saprātīgs), kas atzīst, ka prāts
ir īsto zināšanu avots.
Jautājums par zināšanu patiesīguma garantiju ir viens no centrālajiem Dekarta filozofijā.
Laikā, kad dzīvo Dekarts, valda bezgalīga uzticība matemātikai. Matemātika spēj dot drošas
zināšanas. Matemātika sākas ar aksiomām, tātad, lai iegūtu stingras un neapšaubāmas zināšanas, tādiem ir jābūt pašiem atziņu pamatiem.
Dekarts uzskata: “Es varu šaubīties par apkārtējās pasaules eksistēšanu, pat par savas miesas
pastāvēšanu, par itin visu. Vienīgais, par ko es nevaru šaubīties, - par to, ka es šaubos. Šaubīšanās ir domāšanas akts, un, ja es šaubos, tātad es domāju. ”
Lai atrastu filozofijas neapšaubāmo pamatu, Dekarts aicina iet līdz galam un apšaubīt visu pieredzē iegūto. Dekarts ir pārliecināts, ka jāšaubās pilnīgi par visu, tikai tad varēs atrast filozofijas neapšaubāmo pirmo principu. Šo Dekarta pieeju filozofijas jautājumu risināšanā sauc par šaubu metodi.…
