Aristotelis: "Mēs darbojamies tādēļ, lai mums būtu brīvs laiks, un karojam, lai dzīvotu mierā"

Laiks un miers. Divi relatīvi jēdzieni. Vai cilvēkam brīvs laiks, miers pasaulē un miers katra cilvēka sirdī un dvēselē ir iespējams? Citam tā var šķist utopija, citam sapnis, piepildāms un ar roku aizsniedzams vai arī nekad nesasniedzams, bet citam tā ir realitāte.
Mēs šobrīd dzīvojam divdesmit pirmajā gadsimtā – moderno tehnoloģiju un zinātnes gadsimtā. Tautā to sauc par pārmaiņu laiku, jo visa cilvēce, visi zinātnieki, visi filozofi, visi garīdznieki ir pievērsušies cilvēka prātam tā, kā nav bijis gadsimtus desmit. Visa centrā ir cilvēka prāts, jo tas ir radījis visu, kas mums ir nepieciešams un svarīgs, visas mums apkārt redzamās ikdienišķās un ne tik ikdienišķās lietas bez kā mēs vairs neprotam izdzīvot. Ar attīstītu prātu apveltīts cilvēks spēj racionāli domāt, daudzveidīgi risināt problēmas, spēj secināt un atrast kopsakarības. Ja cilvēks domā radoši un pilnvērtīgi izmanto savu prātu, viņš spēj radīt neiedomājamas lietas, kā tas arī notiek, un jo sevišķi strauji – divdesmit pirmajā gadsimtā.
Pārsvarā visas modernās tehnoloģijas ir daudzfunkcionālas, bieži to daudzveidīgais pielietojums ir apbrīnojams. Tādēļ tiek uzdots jautājums: „Kāpēc mums ir jārada tik sarežģītas, lai arī plaši izmantojamas lietas?” Pašā jautājumā ir arī atbilde. …