Griba un nāves cildinājums Šopenhauera filosofijā

Nobeigums
Ja pieņem, ka nāvei gar cilvēku kā indivīdu nav nekādas daļas, tad gribētos, lai zinātnieki, cilvēka uzvedības pētnieki un citi dvēseles dzīļu studētāji atrastu ticamu izskaidrojumu, kas nomierinātu cilvēku satrauktos prātus par nāves baiļu cēloni.
Rodas iespaids, ka Šopenhauers nav bijis garīgi un emocionāli vesels indivīds. Dabiskās cilvēka tieksmes un bailes no nāves ir saprātīga cilvēka primārā pazīme un pieskaitāmības apliecinājums. Lai arī Šopenhauera dziļais un no medicīniskā viedokļa precīzais skaidrojums, par dažādiem pirmsnāves, pēcnāves un bezsamaņas stāvokļiem ir patiess, ņemot vērā viņa medicīnisko izglītību un viņam dažādi bezapziņas (miegs, bezsamaņa, slimības, ciešanu sāpes) stāvokļi labi zināmi, nevar vērtēt viennozīmīgi viņa popularitāti un ietekmi uz 20.gadsimta filosofijas, literatūras un psiholoģijas sfēras darbiniekiem. Bailes no nāves un bribas centieni no tām izvairīties vēl joprojām pastāv tāpat kā pirms Šopenhauera atziņu sniegšanas. Jāsecina, ka meistarīgi un ar speciālista zināšanām pamatota tēze, lai arī nāves cildināšana, dod iespēju iemantot nezūdošu slavu, piekrišanu, popularitāti, sabiedrības atziņu, pat sava veida mīlestību.

…