Ebreju brīvības problēma Stīvena Bellera darbā "Antisemītisms"

Stīvens Bellers (Steven Beller) dzimis Londonā, izglītojies Kembridžas Universitātē, kur vēlāk vairākus gadus strādājis par vēstures pētnieku. Bellers ir sarakstījis vairākas grāmatas, kas skar antisemītisma tēmu. Antisemītisms ir ilgs un visus kontinentus aptverošs naids pret ebrejiem. Tā ir politiska kustība un ideoloģija, kas radusies Viduseiropā un sasniegusi savu kulmināciju holokaustā . Tas ir arī etnocentriska un reliģiocentrisksa antijūdaisma iracionāls, psiholoģiski pataloģisks variants. Tiks apskatīta konkrētā tēma, jo līdz pat mūsdienām joprojām ir saglabājušies aizspriedumi pret ebrejiem, kas savukārt liecina par antisemītisma formu dzīvotspēju. Antisemītisma aizspriedumu saglabāšanos cilvēku prātos var izskaidrot ar vairāku cēloņu kombināciju.[2, 81] Holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis saskata piecus galvenos antisemītisma paveidus pasaulē: reliģisko, kapitālistisko, rasiski-bioloģisko, arī paveidu, kas saistīts ar pārmetumiem, ka ebreji vienmēr esot radikāli revolucionāri, čekisti, komunisti, un pēdējo, kas ir padomju propagandas ilgi un viltīgi potētais anticionisms.[2, 82]