Eksistenciālisms. Dialoga filosofija

Eksistenciālisms ir filozofijas virziens, kurš noliedz metafiziku, bet ir par cilvēku, par viņa būtību, problēmām un dzīves gaitām. Eksistenciālisma saknes rodamas XIX gadsimta kultūrā, kuras viens no slavenākajiem pamatlicējiem ir F. Nīce. Nīce sludina jaunu, spēkpilnu cilvēku, kurš pārvarējis kristietības vērtības, gadsimta liekulīgo morāli, pūļa kaislības. Viņš ir noliedzis dievu, sakot, ka tas ir nogalināts, ka to ir nogalinājuši cilvēki. Manuprāt, viņš vēlas lai cilvēki nepaļaujas tikai uz Dievu un viņa žēlastību, bet domā paši ar savu galvu, risonot savas problēmas un atbildot par sekām, kas rodas nepareizu attiecību rezultātā.
Autors tekstā min trīs sfēras, kurās veidojās attiecību pasaule: Pirmā: dzīve ar dabu. Te attiecības ir tumsā trīsoša un zemvalodīga. Radības kustas mums pretī, taču neiespēj nokļūt līdz mums. Otrā: dzīve ar cilvēkiem. Te attiecības ir atklātas un valodīgas. Mēs varam sniegt un saņemt Tu. Trešā: dzīve ar garīgām būtnēm. Te attiecība ir mākoņos tīta, taču tā atklājas, tā ir bezvalodīgas, taču tā ir valodradīga.…