Dekarts ir dzimis 1596.g. 31.martā Tūras apkaimē. Dienējis Orānijas prinča Morisa armijā.1616. gadā ceļojot pa Eiropu, viņam radās doma metafizikā un zinātnē izmantot matemātikas metodes.
Viņam bija 25 gadi, kad pēc studijām Laflešas jezuītu kolēģijā, ceļojumiem un dienēšanas armijā, viņš nolēma veltīt savu dzīvi filosofijai un zinātnei. Vairākus gadus nodzīvojis Parīzē, Dekarts 1629.gadā apmetās uz dzīvi Nīderlandē, kur bija lielākas izredzes, ka secen ies baznīcas iestāžu iejaukšanās, viņa filosofisko uzskatu dēļ. Tur viņš nodzīvoja gandrīz 20 gadus, kuru laikā strādāja pie saviem filosofiskajiem rakstiem. Kaut arī viņš neapprecējās, viņam ir bijusi meita, kuras nāve piecu gadu vecumā sagādāja Dekartam lielas bēdas. 1649.gadā karaliene Kristīna uzaicināja Dekartu viesoties Zviedrijā. Tā kā filosofisko uzskatu dēļ viņu jau vajāja baznīca, viņš labprāt piekrita. Bet uzturēšanās šajā valstī, kuru viņš nosauca par “lāču, ledus un klinšu zemi”, beidzās ar plaušu karsoni un 1650.gada 11.februārī Dekarts Stokholmā nomira 54 gadu vecumā.
Renē Dekarts ir nozīmīgs Jaunlaiku filosofijas (17.gs) pārstāvis. Viņa uzskati iezīmē pavērsiena punktu visā Eiropas filosofijas vēsturē. Dekarts tiek uzskatīts par racionālistiskās izziņas tradīcijas izveidotāju, kuras pamatā ir atziņa, ka prāts ir īsto zināšanu avots un kritērijs. Jaunlaiku filosofijā racionālisms attīstās nemitīgā diskusijā ar empīrismu.…
