Krusta kari Latvijas teritorijā 13.gadsimtā

Lai varētu aprakstīt Krusta karus Latvijas teritorijā, 13.gs., ir nepieciešams neliels ieskats Krusta karu izcelsmē. Par Krusta kariem tiek dēvētas vairākas, militāra rakstura kampaņas, no 1096. līdz 1291. gadam. To galvenais iniciators bija tā laika Romas impērijas pāvests Urbāns II. Viņš 1095. gada 24. novembrī, Klermonā, vērsās pie tautas ar aicinājumu aizsargāt Tā Kunga kapu un atgūt Svēto zemi no musulmaņu „neticīgās” varas. Eiropas smago sociāli ekonomisko apstākļu dēļ daudzi izmisuma pārņemtie ļaudis, kuriem nebija nekā ko zaudēt, bija gatavi doties riskantā ceļā uz pasaules malu, lai meklētu piedzīvojumus, bagātību un „Kristus kareivju” slavu. Līdztekus lielo feodāļu laupīšanas kārei karagājiena ideju uz Austrumiem uztvēra arī daudzi sīkie feodāļi - bruņinieki (feodāļu ģimeņu jaunākās atvases, kas nevarēja cerēt uz mantojuma saņemšanu). Tomēr vislielāko entuziasmu, protams, izjuta nabadzībā un izmisumā iedzītā parastā tauta.…