Tautas padome izveidoja Latvijas pagaidu valdību, kuru vadīja viens no Latviešu zemnieku savienības līderiem Kārlis Ulmanis. Bija paredzēts, ka valsti izveidos tajā bijušajā Krievijas daļā, kur lielākā daļa iedzīvotāju bija latvieši - Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē. Šīs teritorijas bija Vācijas varā, visur bija okupācijas karaspēks, tādēļ pagaidu valdībai nācās sadarboties ar vācu okupācijas varas iestādēm. Tika slēgtas arī vienošanās par armijas veidošanu.
Tomēr vācu armija nespēja pretoties no Padomju Krievijas uzbrūkošajai Sarkanajai armijai. Latviešu strēlnieki, kas bija padomju karaspēka galvenā daļa, padzina vācu karaspēku gandrīz no visas Latvijas. Vācu karspēks noturējās tikai Liepājas apkārtnē. Uz šejieni atkāpās arī Pagaidu valdība un vēl skaitā nelielais latviešu karaspēks. Jaundibinātā Padomju valdība sāka enerģiski īstenot komunistu idejas, tādēļ drīz sākotnējā tautas uzticība pārvērtās naidā. Komunisti pastiprināja teroru, simtiem cilvēku tika ieslodzīti un nogalināti.
Kurzemes atbrīvošana
1919. gada 3. martā vācu un latviešu apvienotie spēki (Golca Dzelzs divīzija un Kalpaka brigāde – 7800 vīri) sāka uzbrukumu visā frontē. Šajā laikā Stučkas Padomju valdības rīcībā bija palikuši tikai aptuveni 7500 karavīru. Kalpaka vienības pārgāja Ventu un padzina lieliniekus no Jaunās muižas (pie Rudbāržiem). Tālākais uzbrukums attīstījās visā Kurzemes frontē. 6. martā notika traģisks pārpratums – pie “Airītēm” Kalpaka vienības sastapās ar kādu Dzelzs divīzijas bataljonu. Noturējuši viens otru par boļševikiem, karavīri uzsāka savstarpēju apšaudi, kurā krita pulkvedis O. Kalpaks un Studentu rotas komandieris N. Grundmanis. Par latviešu brigādes komandieri tika iecelts Jānis Balodis.
Marta beigās lielākā daļa Kurzemes jau bija atbrīvota un fronte sasniedz Lielupi. Varēja sākties uzbrukums Rīgai, taču Golcs deva pavēli uzbrukumu apturēt, jo vācieši plānoja apvērsumu pret Latvijas pagaidu valdību. Pagaidu valdības autoritātes pieaugums apdraudēja Baltijas hercogistes izveidošanas plānus, tādēļ vācu vienības uzbruka Pagaidu valdības iestādēm un mēģināja apcietināt pagaidu valdību. Ulmaņa valdība paglābās angļu sūtniecībā un vēlāk uz kuģa “Saratov”, kuru apsargāja angļu eskadra. Liepājā tika sastādīta provāciska valdība ar Anrievu Niedru priekšgalā. Šo valdību atzina tikai Golcs un baltvācu muižnieki, bet Baloža brigāde palika uzticīga Latvijas Pagaidu valdībai. 1919. gada maijā pastāvēja trīs dažādas valdības : K. Ulmaņa pagaidu valdība, P. Stučkas Padomju valdība, A. Niedras valdība.…
