Lībiešu tradīcijas

Lībieši ir vistālāk rietumos dzīvojošā Baltijas jūras somu tauta. Viņi apdzīvoja plašu teritoriju Vidzemē un Kurzemē. Pirms Otrā pasaules kara lībieši bija palikuši vairs tikai divpadsmit Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemos. Ciemi atradās apmēram 60 km garā un dažus kilometrus platā piekrastes joslā, kas stiepās uz rietumiem no vistālākā Kurzemes ziemeļu punkta – Kolkas. Lībiešu valodu kā dzimto runā vairs tikai kāds desmits lībiešu, bet 20. gadsimta sākumā lībiešu valodā runāja vēl pāris tūkstoši cilvēku. Kopīgo nosaukumu līvli (lībietis) lībieši sāka lietot nacionālās atmodas laikos pēc Pirmā pasaules kara. Mārtiņos, Katrīnās, Bārbanas dienā (Barbarās), Niklāvos, Vastlāvjos un Pelnu dienā lībieši ir gājuši ķekatās, katrai reizei bijis savs pamats, savas izdarības, savi ēdieni un arī dziesmas.