Sodu izpildes vēsture Latvijā 18.gadsimtā

Kā jau es minēju, tad tie, kas nav dzimuši un neietilpst inteliģencē ir tendēti uz noziedzību.
Ja ir miers, noziedzības tendence pieaug, bet karam sākoties, noziedzība samazinās. Pēckara gados kriminalitāte pieaug, jo sabiedrība nav gatava uzņemt demobilizēto cilvēku vilni. Demobilizētajiem cilvēkiem ir cita attieksme pret cilvēka dzīvību. Lielākais vilnis ir bruņotie lielceļa laupītāji. Iemesls ir sliktās iespējas nopelnīt dienišķo maizi, tādēļ viņi organizē „promilitāras” vienības, kas šādā veidā sevi nodrošina ar iztiku. Šādus noziedzniekus ir noķert visgrūtāk, jo tie ir labi organizēti. Karā cietušie, kas paliek par invalīdiem, veido kriminālās aprindas, kļūstot par kabatzagļiem un ubagiem.
Bende vienmēr ir bijis apkaunojošs amats, viņi bija kriminogēnās vides centrā. Bende atšķīrās ar specifisku apģērbu, kas bija jāvelk vienmēr, bendei bija jādzīvo ārpus pilsētas, tāpēc uz viņu vienmēr skatījās kā uz vainīgo. Bendes pienākums bija pilsētas netīro ielu sakopšana, līķu apglabāšana..
Tiesu kalpotāji, kas veda noziedzniekus uz soda izpildi, arī bija sabiedrības nicināti, jo viņi kontaktējās ar noziedzniekiem, līdz ar to ietekmējās.
…