Augstskolu attīstība pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un problēmas mūsdienu augstākās izglītības sistēmā

Mūsdienu Latvijā ekonomiskās krīzes apstākļos, kad pieaug bezdarba līmenis, norisinās diez gan absurdi procesi, kad cilvēki ar augstāko izglītību (īpaši ekonomisti, juristi u.c. profesiju pārstāvji, profesiju, kas augstskolās no studējošo puses ir ļoti pieprasītas, bet darba tirgū līdz ar to pārpildītas), šie cilvēki nevar atrast darbu savā profesijā, tāpēc strādā vai nu mazāk atalgotu darbu, vai arī dodas strādāt uz ārzemēm, īpaši populāri tas bija pirms pāris gadiem, pašlaik šis process ir samazinājies.
Vēl viena nozīmīga problēma ir akadēmiskā personāla atjaunošana augstskolās. Akadēmiskā personāla vecuma struktūra turpina pasliktināties, it sevišķi tas attiecas uz valsts augstskolām. Vidēji vairāk kā katrs ceturtais no akadēmiskā personāla ir 60 vai vairāk gadus vecs. Taču ir jāatzīmē, ka dažādās augstskolās situācija ir visai atšķirīga. Gados jauns personāls ir salīdzinoši nesen izveidotajās augstskolās, kā arī nedaudz labāka situācija ir juridisko personu dibinātajās augstskolās. Pēc 2006.gada datiem Latvijas augstskolās tikai 8% akadēmiskā personāla ir jaunāki par 30 gadiem, bet 26% vecāki par 60 gadiem, vēl tikai 2002.gadā šī attiecība bija 13% pret 25%. Ja nekas netika darīts, lai atjaunotu šo personālu, nākotnē varētu izveidoties situācija, ka nav pietiekama daudzuma mācībspēku. Latvijas augstskolās ir maz doktora līmeņa speciālistu.
…