c. Kopumā poļu laiki Latgalē bija samērā maigi un pateicīgi zemniekiem, jo netika nedz masveidā iznīcināti vai izsūtīti – vienīgais posts bija latgaļu zemnieku lielā atkarība no muižniekiem, kuras dēļ daudzi emigrēja uz Krieviju vai citām kaimiņvalstīm.
d. Liels plus poļu laikiem bija viņu vēlme izglītot un iepazīstināt ar savu kultūru, tiesa gan, tas notika savtīgos nolūkos – lai varētu latgaļus pievērst katoļticībai.
e. Ar karu saistās leģenda, kas balstīta uz patiesiem notikumiem. Poļu armijas dezertieris nogalinājis Turaidas apkārtnes skaistāko meiteni Maiju, kas, vēlēdamies palikt uzticīga mīļotajam, apzināti gājusi nāvē. Viņa tika nogalināta Gūtmaņa alā. Daudzi jaunlaulātie vēl šodien kāzu dienā noliek ziedus pie Turaidas rozes kapa. 16. gadsimta zviedru vēsturnieks un ģeogrāfs Olafs Magnuss Livonijas iedzīvotāju spējas vairākas reizes gadā pārvērsties par vilkiem aprakstījis kā kaut ko ikdienišķu un pašu par sevi saprotamu. Viņa grāmatā pieminēts gadījums, kad kāda muižnieka sieva skaļi izteikusi šaubas par vilkaču eksistenci, taču viņai oponēt meties netālu esošais kalps. Lai pierādītu savu taisnību, kalps turpat uz vietas pārvērties par vilku, tā. Protams, novedot saimnieci līdz histērijai. Pārbiedētie muižas ļaudis uzrīdījuši vilkatim suņus, taču tas paspējis aizbēgt, tiesa gan, kautiņā pazaudējot aci. Nākamajā dienā kalps parādījies jau cilvēka izskatā, taču bez vienas acs....vācu 16. gadsimta enciklopēdists Kaspars Peicers, aprakstot savus ceļojuma iespaidus Livonijā, pieminējis masveida prātā sajukšanas gadījumus, kad kaili cilvēki laukos skraidījuši uz visām četrām, gaudojuši uz mēnesi, atrakuši kapus un ēduši līķus. Turklāt noticis tas gluži parastā, nevis bada gadā, kad neražas dēļ būtu vērojams pārtikas deficīts.
…
