Latvija laikā no 1918.- 1920.gadam

Latvijas valsts tika nodibināta ļoti sarežģītos apstākļos, tāpēc Latvijas sabiedrība bija politiski sadrumstalota. Baltijā sadūrās Vācijas un Krievijas intereses, taču Latvija atradās vācu okupācijas joslā. Latvija kara laikā bija izpostīta, tāpēc daļa no latviešiem atradās Krievijā. Vācija centās panākt, lai Latvija paliktu par viņu kara ieguvumu, tāpēc visiem spēkiem centās panākt, lai Antantes valstis atzītu, ka Latvija kā valsts nespētu pastāvēt. Krievija noslēdza miera līgumu ar Vāciju un drīz pēc tam ar boļševiku palīdzību uzsāka militāru kampaņu Baltijā. Drīz pēc tam Valkā tika dibināta LSPR pagaidu valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā. 1918.g. novembrī izveidotajai Latvijas valdībai nebija līdzekļu, lai organizētu valsts aizsardzību, kas varētu aizkavēt Sarkano armiju, tāpēc viņi paļāvās un 8.vācu armiju. Taču vācu armija izrādījās nespējīga un atkāpās bez pretestības, pametot savu apbruņojumu boļševikiem. Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pārstāvi Latvijā Augustu Vinnigu par Latvijas bruņoto spēku izveidošanu, kas jāizveido no vācbaltu zemessargiem. Latvijas Pagaidu valdība 6.decembrī izveidoja Apsardzības ministriju, kas nodarbojās ar aizsardzības spēku izveidošanu.
Boļševiku vadītā armija tuvojās Rīgai, nekur nesastapdama nopietnu pretestību. 1919.g. sākumā fronte nostabilizējās pie Ventas, jo igauņu armija sekmīgi uzbruka boļševikiem no ziemeļiem, un Sarkanās armijas daļas bija pārāk izkliedētas. 1919.gadā 13.janvāri Rīgā sanāca 1.padomju kongress, kas pieņēma Padomju Latvijas konstitūciju.…