Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
9,99 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:893736
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 18.01.2008.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 13 единиц
Ссылки: Не использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
1.  Minoritātes Latvijas Republikā no 1918.gada līdz 1940.gadam    5
2.  Minoritātes padomju okupācijas laikā no 1945.gada līdz 1988.gadam    7
3.  Dažu tradicionālo nacionālo mazākumtautību likteņi no 1945. gada līdz 1988. gadam    9
3.1.  Ebreji    9
3.2.  Baltkrievi    10
3.3.  Poļi    10
4.  Latvijas nacionālas minoritātes atmodas laikā    11
5.  Nacionālās un etniskās grupas līdz 1996.gadam    13
5.1.  Baltkrievi    14
5.2.  Čigāni    15
5.3.  Ebreji    17
5.4.  Igauņi    18
5.5.  Krievi    19
5.6.  Lietuvieši    22
5.7.  Poļi    23
5.8.  Ukraiņi    25
5.9.  Vācieši    26
6.  Iedzīvotāju dinamika    29
6.1.  Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika    29
7.  Minoritātes Latvijā    31
7.1.  Latgaļi    32
7.2.  Lībieši    33
8.  Valoda    35
9.  Izglītība    36
9.1.  Izglītības likums (1998)    36
9.2.  Statistika un tendences    38
10.  Latviešu attieksme pret minoritāšu tiesībām    40
11.  Minoritāšu kultūras infrastruktūras atjaunošana    42
12.  Rasisms Latvijā    44
13.  Kopīgais un atšķirīgais latviešu un čigānu kultūrās    49
14.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apstrāde    51
14.1.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 1.jautājumu ,,Kāda ir jūsu attieksme pret Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem?”    51
14.3.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 3.jautājumu ,, Vai, jūsuprāt, mazākumtautībām Latvijā ir tādas pašas tiesības kā latviešiem? ”    53
14.4.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 4.jautājumu ,, Vai, jūsuprāt, mazākumtautību skolēni Latvijā ir konkurētspējīgi ar latviešu bērniem? ”    54
14.5.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 5.jautājumu ,, Vai jums ir bijuši konflikti ar mazākumtautību pārstāvjiem?”    55
14.6.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 6.jautājumu ,, Vai jūs zināt, kādas tautības dzīvo Latvijā?”    56
14.7.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 7.jautājumu ,, Vai jūs klausāties citu tautu mūziku?”    57
14.8.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 8.jautājumu ,, Vai jūs zināt kādas čigānu paražas, tradīcijas?”    58
14.9.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 9.jautājumu ,, Vai jūs zināt, kādi kopīgi svētki un tradīcijas ir latviešiem un krieviem?”    60
14.10.  Anketas "Kultūru daudzveidība Latvijā” rezultātu apkopojums un analīze par 10.jautājumu ,, Kādēļ, jūsuprāt, Latvijā ir tik daudz citu tautu? Kādi iemesli ir tam, ka viņi par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju?”    61
  Secinājumi    63
  Izmantotās literatūras saraksts    64
  Anotācija    65
  Annotation    66
Фрагмент работы

Etnisko konfliktu pirmsākumi bijuši saistīti ar valsts mēģinājumiem šo vienoto politisko jumtu radīt, savā teritorijā propagandējot vienas kultūras un vienas valodas ideju. Tā kā valsts vara šajos centienos pamatā varējusi balstīties uz to reģionu vai kultūru, kas valstī bijusi visspēcīgāk pārstāvēta, bieži vien tas nozīmēja mazāko, reģionālo kultūru apspiešanu vai pat iznīcināšanu.
Sociālo grupu statuss, etniskās īpašības, dzīvesveids, reliģiskā pārliecība, ideoloģiskie stereotipi un profesijas īpatnības veicina savdabīgu, no tradicionālās kultūras atšķirīgu vērtīborientāciju veidošanos.
Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm etnisko minoritāšu veidošanās ir citādāka nekā citām valstīm. Pagātnes notikumi ir galvenais cēlonis tam, ka minoritāšu problēmas pie mums ir tik aktuālas.
Definējot minoritātes jēdzienu, parasti valstis ņem vērā šādus principus: dzīvošana vairākās paaudzēs (parasti 100 – 150 gadu ilgumā), dzīvošana noteiktā vēsturiskā teritorijā, vēlme turēties pie savas valodas un tradīcijām, lojalitāte pret pamattautu un, kā jau minēju, attiecīgās valsts pilsonība. Latvija, stingri turoties pie šādiem principiem mierīgi varētu paredzēt minoritāšu statusu, piemēram, 10 Latgales pagastos dzīvojošiem krievu vecticībniekiem.
Tāda definīcija, protams, varētu nozīmēt, ka minoritāšu statuss netiktu attiecināts uz Latvijai samērā lojālām minoritātēm, piemēram, ukraiņiem. Tomēr, domāju, ka var atrast līdzekļus, kā juridiski nedefinējot šo grupu par minoritāti, tomēr uzturēt labas attiecības arī turpmāk. Galu galā, ja attieksme ir sakarīga, juridiskajām niansēm nevajadzētu traucēt. [2]
Ļoti bieži politiķi izmanto nacionālo jautājumu savu, savtīgu, mērķu sasniegšanai. Tiek izmantoti masu mēdiji- laikraksti, televīzija, radio, lai pierādītu vienu vai otru savu apgalvojumu. Tiek pārspīlēti, akcentēti atsevišķi notikumi. Tiem tiek piedēvēts masveida raksturs, un tas tiek pārvērsts par nacionālu problēmu.
Vai tiešām Latvijā dažādu kultūru pārstāvji slikti sadzīvo kopā? Vai tomēr dažādas kultūras ir mūsu zemes bagātība? Cik mēs par to zinām, cik lielā mērā to atzīstam un pieņemam? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, tiek pētītas mūsu zināšanas un attieksme pret kultūras daudzveidību Daugavpils rajona Dvietes un Bebrenes pagastos. Uz šo brīdi nav pieejami citi tādi pētījumu dati, kas parādītu iedzīvotāju attieksmi un zināšanas par citu tautu kultūru mūsu zemē.
Darba mērķis: Iepazīšanās ar kultūru daudzveidību Latvijā un latviešu attieksmes pret to noskaidrošana.
Mērķa sasniegšanai veicami sekojoši uzdevumi:
Aplūkot Latvijā dzīvojošās minoritātes dažādos vēsturiskos laika posmos;
Apzināt iedzīvotāju struktūru un dinamiku Latvijā;
Teorētiski un praktiski izpētīt latviešu attieksmi pret minoritātēm- to kultūru un tiesībām;
Veidot secinājumus par cittautiešu kultūru Latvijā.
1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika bija latviešu tautas nacionālā valsts. Taču vēstures mantojumā tā saņēma daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Latviešu senči te bija ieradušies jau vairāk nekā pirms 4 tūkstošiem gadu. Viņiem blakus izsenis dzīvoja somu-ugru cilts lībieši(līvi), kuru vairums pakāpeniski saplūda ar latviešiem. No 13.gs. te apmetās vācieši, no 16.gs.- ebreji un poļi, no 17.gs.- baltkrievi un krievu vecticībnieki, bet no 18.gs., pēc Latvijas teritorijas pievienošanas Krievijas impērijai, -arī pareizticīgie krievi.
Latvijas Tautas Padome, kas bija pirmā Republikas iedzīvotāju pārstāvniecība, savā politiskajā platformā 1918.gada novembrī īpaši izdalīja jautājumu par mazākumtautību tiesībām, garantējot minoritātēm iespēju ievēlēt savus pārstāvjus parlamentārajos orgānos, ņemt dalību valdībā un pašvaldību iestādēs. …

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация