Baltija 17.-18.gadsimtā - rietumu vai austrumu kultūras daļa

18. gs. otrajā pusē Vidzemē un Igaunijā sāka izplatīties apgaismības idejas, kuru piekritēji bija sastopami gan mācītāju, gan muižnieku un pilsētnieku vidū. Milzīgu rezonansi izsauca Garlība Helviga Merķeļa grāmata “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās” (1796), kurā aprakstīts dzimtbūšanas radītais posts Vidzemē. Lietuvu apgaismības idejas sasniedza 18. gs. pēdējās desmitgadēs. Visstiprāk tās izpaudās pedagoģijā un izglītībā. Skolās sāka mācīt fiziku, ģeogrāfiju, vēsturi, matemātiku uc. Mācības parasti notika poļu valodā.
18. gs. beigas Lietuvas arhitektūrā un telotājmākslā nostiprinājās klasicisms. Tā attīstība lielā mērā saistīta ar arhitektūras katedras izveidi Viļņas Universitātē. 18. un 19. gs. mijā tika pārbūvēts Viļņas rātsnams un Viļņas katedrāle.
Divarpus gadsimtu ilgajā laikposmā- no Livonijas kara līdz pat 18. gs. izskaņai- notika ļoti lielas izmaiņas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas likteņgaitās. Lietuvas lielkungaitija pakāpeniski kļuva par Polijas, Zviedrijas, Prūsijas un Krievijas interešu objektu. 18. gs. lielkungaitija zaudēja savu valstisko neatkarību un, tāpat kā visas pārējās Baltijas zemes, nonāca Krievijas sastāvā.
Saimnieciskajā ziņā Baltija joprojām pamatā bija agrārs reģions ar tai raksturīgo konservatīvismu. Lielākā daļa pilsētu saglabāja savu viduslaiku veidolu un sabiedrības stuktūru. Laukos dzimtbūšana savu augstāko pakāpi sasniedza 18. gadsimtā.
…