Referāta mērķis ir raksturot reliģijas ietekmi uz Bizantijas mākslu. Hronoloģiskā robeža ir no 4.gs. līdz pat 6.gs. – Justiniāna valdīšanas laika beigām. Hronoloģiskās robežas ir izvēlētas šādas, jo 4.gs. notika vairāki būtiski notikumi, tādi kā Milānas edikta izdošana un Konstantinopoles izveide, un 6.gs. kā Justiniāna valdīšanas laiks ir izvēlēts, jo tajā laikā tika uzcelts viens no sava veida reliģiskajiem tempļiem Svētās Sofijas katedrāle, kā arī ieguldīts apjomīgs un nozīmīgs darbs, lai uzsvērtu reliģijas nozīmi mākslā. Telpa, protams, ir Bizantijas valsts.
Lai sasniegtu referāta mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi: izpētīt, vai reliģijai bija kādas konkrētas prasības pret mākslu, un, vai tika izveidoti kādi kanoni, kā arī izpētīt, kādas celtnes tika būvētas 4. – 6. gs. un, kas ir tas, kādēļ Justiniānu sauc par vienu no imperatoriem, kurš atstāja būtisku ietekmi uz Bizantijas arhitektūru.
Manuprāt, tēma ir aktuāla, jo mēs neapzināmies to, cik ļoti reliģija ietekmē visu mūsu dzīvi. Piemēram, mēs zinām, ka tā var ietekmēt politiku, sadzīvi un, protams, mēs visi esam redzējuši Dieva attēlojumu baznīcās, bet mēs nezinām, cik grūtu ceļu, lai šīs ikonas nonāktu baznīcās, tās ir veikušas. Kāpēc celtnes tiek būvētas ovālas, taisnstūrveida vai apaļas? Kas ietekmē to, kādi kanoni ir radušies? Kāpēc māksla ir viena no jomām, kuru reliģija ietekmē? Mums tās var likties tikai kā skaistas bildītes, bet patiesībā to doma un vēstījums ir daudz dziļāks.
Pēc tam, kad baznīcas pozīcijas radikāli mainījās un tā varēja ietekmēt valdošos procesus, radās nepieciešamība pārskatīt baznīcas attiecības ar mākslu. Mākslā galvenā vērtība tika veltīta cilvēka garīgajai pasaulei. Tā bija kā būtisks ideoloģisks ierocis, lai gūtu tautas atbalstu un spētu ar to manipulēt. Māksla, cildinot un glorificējot valsti, tai skaitā, arī imperatoru, slavināja arī Dievu.
Kristieši sākumā iebilda pret statujām, bet uzskati par gleznām bija atšķirīgi. Daži domāja, ka gleznas ir derīgas, jo tās palīdz dievlūdzējiem iegaumēt un paturēt prātā Kristus dzīvesstāstu un Viņa mācību. Mākslai vajadzēja būt cik vien iespējams skaidrai un vienkāršai, un viss, kas lika novērst mākslu no tās galvenā mērķa – bija jāatmet.
Lielu nozīmi uz mākslu atstāja imperators Justiniāns. Viņa valdīšanas laikā tika uzcelta tai laikā pasaulē visgrandiozākā ēka - Svētā Sofijas katedrāle, kas joprojām ir viens no lielākajiem arhitektūras brīnumiem. No tā laika arhitektūrā sāka izplatīties kupolu ideja. Imperatora Justiniāna laikā celtā Sofijas katedrāle vēl joprojām parāda to, cik ļoti reliģija ietekmēja mākslu.
Secinājumos varu teikt, ka pēc 313. gada reliģija sāka iespaidot mākslu un vai katrā mākslas darbā un celtnē bija sastopama kristietības ietekme. Pieaugot kristietības nozīmei, uzplauka baziliku celtniecība un pamazām sāka attēlot svētos. Imperatora Justiniāna laikā celtā Sofijas katedrāle vēl joprojām parāda to, cik ļoti reliģija ietekmēja mākslu.
