NOBEIGUMS
Mūsdienās pastāv uzskats, ka islāms ir kaut kas biedējošs, nepazīstams un saistīts ar agresiju, jo tik daudz masu medijos informācijas par islāma teroristiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzās attīstītajās valstīs, kur dzīvo imigrējuši musulmaņi vai arābi, kas ne vienmēr ir islāma piekritēji, ir sastopama klaji negatīva attieksme pret šo tautību pārstāvjiem, vainojot tos visā, kas notiek.
Izstrādājot darbu Autore ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Pie islāmticīgajiem jeb musulmaņiem ir pieskaitāma aptuveni septītā daļa pasaules
iedzīvotāju, un visvairāk musulmaņi koncentrējušies teritorijā, kas no Āfrikas pāri Vidējiem Austrumiem un Centrālāzijas dienvidiem stiepjas līdz Indijai, Bangladešai un Indonēzijai. Visus musulmaņus vieno kopīga reliģija un vienkāršs dzīves veids jo islāms no ticīgajiem allaž pieprasījis ne tikai uzticību iedibinātiem rituāliem, bet arī sekošanu noteiktām sabiedriskām un kultūras normām. Musulmaņu vidū allaž ir saglabājusies apbrīnojama kopības izjūta, pat neskatoties uz rasu, valodas un dzīvesvietas atšķirībām. Iespējams, ka tieši ciešās kopības dēļ arī islāmam ir izdevies tik ilgi pastāvēt un kļūt par vienu no trim lielākajām reliģijām.
2. Musulmaņu tiesībām ir četri avoti, no kuriem galvenais avots ir Korāns – musulmaņu
svētie raksti. Otrs musulmaņu tiesību avots suna (tulkojumā - tradīcija) ir Korāna papildinājumi. Trešais musulmaņu tiesību avots ir islāma kopienas kopējs lēmums idžma, ceturtais - racionālas analoģijas jeb kijas. Blakus likumam kā tiesību avots bija arī paražu tiesības, kuras piemēroja, ja likums klusēja.
3. Sievietes tiesiskais stāvoklis musulmaņu tiesībās gan viduslaikos, gan tagad nav
vienveidīgs, un sievietes juridiskais statuss lielā mērā ir atkarīgs no islāma novirziena, kuram pieder sievietes ģimene. Taču vienmēr viņu novērtē kā reliģiski un juridiski mazvērtīgāku, salīdzinot ar vīrieti. To nosaka reliģijas izpratne par sievietes vietu sabiedrībā.
4. Musulmaņu tiesībās izveidotās asinssavienības pamatvienība ir ģimene. Cilts ir gan
politiska, gan reliģioza vienība, jo reliģija veicina cilts vienotību un uzskata to par svētu. Dzimta ir tikai atvasināts jēdziens, kam ir neliela nozīme mantošanas tiesībās un asinsradniecības tiesībās. Dzimta nav uzskatāma par patstāvīgu grupu, bet gan tikai par ģimenes atvasinājumu jeb turpinājumu.
…
