Reformācija un reliģija kā sociāla institūta transformācija

Reformācijas rezultātā ir izmainījusies arī dzīves jēgas sajūta. Pirms Luters kļuva tautās mīlēts un sludināts, cilvēka dzīves jēgu noteica Rietumu baznīca. Pat, ja cilvēki apzinājās, ka baznīcai piemita kādas nepilnības, viņi vienalga palika tai uzticīgi4, iespējams, tāpēc, ka nezināja, ka var būt arī savādāk. Cilvēks veltīja dzīvi baznīcai un visiem tā laika reliģiskajiem uzskatiem, pēc reformācijas gan Latvijā, gan arī citur pasaulē cilvēka dzīves jēga sāka mainīties. Cilvēki sāka apzināties patieso baznīcas funkciju – „garīguma meklējumi sniedzās tālu pāri vienkāršai rituālai un sabiedriskai praksei”.5 Un šodien mēs katrs apzināmies savu reliģisko dzīves jēgu – katram tā ir individuāla un diezgan maz saistīta ar sakrālo. Es uzskatu, ka pateicoties Lutera reformācijai mēs paši varam noteikt savus dzīves mērķus un to, cik lielā mērā tie būs saistīti ar baznīcu.
Var secināt, ka reliģijas kā sociāla institūta transformāciju veicināja reformācija. Šīs pārmaiņas skāra katru indivīdu un rezultāts ir iesakņojies arī mūsdienu kultūrā un reliģiskajā izpratnē, jo Luters veicināja rakstītās latviešu un igauņu valodas izplatību.
…