Franciskāņi un Asīzes Francisks. Dominikāņi un Akvīnas Toms

FRANCISKĀŅI
Franciskāņi ir vecākais ubagotāj mūku ordenis (1209), nosaukts dibinātāja Asīzes Franciska jeb Franciska Asīzieša vārdā. Franciskāņi tika saukti arī par minorītiem (lat. minoritae) – mazajiem brāļiem jeb baskājiem. Ordeņa iekārtu noteica pāvesta 1223.gadā apstiprinātais reglaments, kas aizliedza kā privātīpašumu, tā kopīpašumu un prasīja, lai mūki iztiek no labprātīgiem ziedojumiem. Franciska dibinātais mūku ordenis – franciskāņi – nedzīvoja klosteros kā citi mūki, bet gan klejoja apkārt, sprediķoja tautai saprotamā valodā un ievēroja galējas nabadzības solījumu.
Svētais Asīzes Francisks (1182 – 1226)
Visievērojamākais viduslaiku svētais, iemantojis cieņu ne tikai kristīgo, bet arī ķeceru un pagānu aprindās.
Īstajā vārdā Džovanni Bernardone. Dzimis Asīzē bagāta tirgoņa ģimenē. Bērnībā sapņojis kļūt par bruņinieku, bet, vērojot praksē savu elku rīcību, juties dziļi vīlies. Pēc tam Francisks nolēma kalpot nabagiem, pavadot laiku lūgšanās un piekopjot askētisku dzīves veidu.
Atteicies no tēva pārticības, jaunais kristietis pulcēja ap sevi domubiedrus. Kopā ar tiem, paši apgūdami, sludināja vienkāršiem cilvēkiem Bībeli. Pārtika no ziedojumiem, pārpalikumu atdodot trūcīgajiem.
…