2.1. Olimpiskais skaistums
1937. gadā Olimpa kalns un tā tuvākajā apkārtnē esošās teritorijas tika pasludinātas par nacionālo rezervātu. Tur dzīvo reti plēsīgie putni, aug unikāli augi: pļavu un savvaļas puķes. Ar biezu zāli klātajos Pijerija kalnos, kā vēsta leģendas, dzimušas 9 slavenas mūzas - zinātņu un mākslu aizbildnes. Tādēļ šeit, antīkajā Dionas pilsētas teātrī un Platamona cietoksnī katru gadu jūlijā - augustā notiek starptautiskais teātru, mūzikas un deju kolektīvu festivāls. Platamona cietoksnis labvēlīgi un majestātiski sagaida visus viesus, kas ierodas šajā pusē un ir kā simbols un priekštecis visam tam apburošajam, ko tiem nāksies ieraudzīt un piedzīvot. Visapkārt zaļums, labiekārtotas un koptas smilšu pludmales. Lielākajai daļai no tām ticis piešķirts Eiropas Kopienas zilais karogs. Gleznaini krodziņi, prasmīgi iekļauti kūrorta ainavā, balti galdiņi, servēti ar eksotiskiem ēdieniem, - tieši pie viļņojošās jūras. Ceļojot pa Pijeriju, nevar vien beigt brīnīties par šī novada dabas vienreizīgumu un burvību, tā ārkārtīgi skaistajām ainavām, piesātinātajām ar jūras ozonu, spirdzinošu gaisu un zilo ūdeņu vilinošo vēsumu.
Tēzes
Pateicoties franču pedagoga Pjēra de Kubertēna pūlēm, kopš 1896. gada vēl arvien Olimpa kalnā no saules stara tiek iedegta olimpiskā uguns, lai ar lāpu stafeti to nogādātu olimpisko spēļu rīkotāju zemē.
Tāpat kā starp Kronu un Urānu radās konflikts, tā arī mūsdienās rodas nesaskaņas starp tēviem un dēliem.
Gluži kā tad, kad Olimpa kalns bija kulta vieta sengrieķiem, tāpat arī tagad tas nepārstāj vilināt cilvēkus ar savu diženumu, cildenumu un sakrālo vērtību.
Daudzus gadsimtus pilsēta plauka un dzīvoja harmonijā un vienotībā ar dieviem. Kas notiek mūsdienās? Ja neskaita to, ka ir mainījušies tikai dievi, tad viss turpinās.
“Ja Olimpa kalns ir tinies mākoņos, tad Zevs mūk no savas sievas Hēras, lai dotos kādos vien viņam zināmos darbos.”
…
