Cilvēka tēls un vieta viduslaiku reliģiskajā pasaules uztverē

Viņa pasaules uzskats atbilst principam, ka bez ticības nav ne zināšanas, ne patiesības. Viņš attīstīja kristīgās teoloģijas koncepciju par pasaules vēsturi, saprotot to fatālistiski, kā dievišķās predestinācijas9 rezultātu. Pretstatīja Baznīcu šīs pasaules pilsētai, grēcīgajai laicīgajai valstij (civitas terrena). Lielu uzmanību pievērsa laika fenomenam un cilvēka vietai pasaulē, kā arī izziņas mācībai. Viņa mācība bija viens no galvenajiem sholastikas avotiem, ar lielu lomu Baznīcas un laicīgās varas attīstībā viduslaikos.
Aurēlija Augustīna sarakstītajos darbos veidojusies Rietumu kristietība, tādēļ dažkārt viņu sauc par Rietumu kultūras tēvu. Pateicoties viņa darba «Atzīšanās» pieaugošajai popularitātei, pēdējā laikā viņā ir saskatījuši pirmo moderno cilvēku, un varētu arī sacīt – vienu no pirmajiem modernas garīgās autobiogrāfijas autoriem. «Atzīšanās» gadsimtu gaitā lasījuši daudzi un dažādi cilvēki, daudziem tas ir mainījis dzīvi, daudzi tajā ir meklējuši un atraduši sev tuvo un svarīgo. „Šī grāmata mani pārvērta,” par Augustīna darbu „Atzīšanās” 1367. gadā izsaucās itāliešu dzejnieks Petrarka. 10
Lasot Grēksūdzi „Atzīšanās” var mācīties pazīt cilvēku no viņa dvēseles pamatiem, tā ir nopietna grāmata, kas palīdz izzināt kriestietību kā tādu, to ir atzinušas vairākas nozīmīgas personības tādas kā Frīdrihs Nīče, Ludvigs Vitgenšteins u.c.
…